Šajā rakstā aplūkojam Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu lietā C-606/22 par tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu gadījumos, kad nodokļa maksātājs piemērojis augstāku PVN likmi, nekā paredzēts likumā. Spriedums ir svarīgs, jo tas paskaidro PVN direktīvas principu piemērošanu praksē, kad pircējam ir izsniegts kases čeks, kuru grozīt, lai tajā būtu norādīta pareizā PVN likme, un pircējam atmaksāt pārmaksāto nodokli, nav praktiski iespējams.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums paredz īpašu kārtību nodokļa piemērošanai darījumos ar lietotām mantām. Lietotās mantas var būt visdažādākās ķermeniskās lietas – automašīnas, iekārtas, biroja tehnika, mēbeles un citas lietas, kas ir derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Standarta gadījumā PVN maksātājs, pārdodot lietotu preci, visai tās vērtībai piemēros PVN. Tomēr atsevišķos gadījumos lietotām precēm PVN var nepiemērot vai piemērot īpašā režīmā, apliekot tikai starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību (īpašs režīms lietotām mantām PVN likuma 138. pantā). Šajā rakstā – par to, kādi nosacījumi jāievēro, lai piemērotu 138. pantu, un kādos gadījumos PVN var nepiemērot.
Ar 2023. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kas ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Šī licencēšanas prasība attiecas gan uz komersantiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji.
Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumam nav skaidrs, vai darījums, kurā tas iesaistās, ir uzņēmuma pāreja. To ir svarīgi noskaidrot, lai apzinātu virkni potenciālu risku, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas saistības. Ja ir notikusi uzņēmuma pāreja, tad darījumam nav piemērojams PVN, ja uzņēmuma ieguvējs ir reģistrēts PVN maksātājs un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
Šā gada 11. janvārī stājās spēkā Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1507 “Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam” un 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”.
Grozījumi īpaši attiecas uz citu dalībvalstu un trešo valstu/teritoriju PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, bet saņem ar nekustamo īpašumu (NĪ) saistītus pakalpojumus un pretendē uz PVN atmaksu, jo tie saņemti, lai nodrošinātu tādus darījumus, par kuriem PVN jāmaksā pakalpojumu saņēmējam Latvijā.
2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C-288/22 par to, vai akciju sabiedrības valdes locekļi ir PVN maksātāji. Šis spriedums ir svarīgs, jo skaidro, kādi kritēriji jāizpilda, lai uzskatītu, ka persona veic saimniecisku darbību, kas ir PVN maksāšanas pamats, un kādi faktori jāņem vērā, lai noteiktu, vai persona ir patstāvīga PVN maksātāja.
Pavisam atšķirīgi uz minēto PVN likuma nosacījumu, ka ar PVN apliekamajā vērtībā jāiekļauj tikai tie nodokļi, kas maksājami saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, savā 2019. gada 28. jūnija spriedumā lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019 skatījies Senāts. Strīds bija par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu, kas paredzēja nomas maksu un papildus tai arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju. Senāts vērtēja, vai NĪN kompensācijai jāpiemēro PVN. Vispirms tika vērtēts, kas ir NĪN objekts un kas – NĪN maksātājs.
Sniedzot nomas pakalpojumu par atlīdzību, jebkura persona (arī publiska vai atvasināta publiska persona) tiks uzskatīta par nodokļa maksātāju, ja vien saņemtā atlīdzība nav simboliska. Tātad pats nomas pakalpojums būs darījums, kam piemērojamas PVN likuma normas. Šajā rakstā – par to, vai papildus nomas maksai no nomnieka iekasētais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir uzskatāms par daļu no nomas maksas un vai tam jāpiemēro PVN.
Praksē Latvijas uzņēmumu – pakalpojuma sniedzēju – grāmatveži samulst, uzzinot, ka ārvalsts darījuma partnerim ir PVN reģistrācijas numurs ne tikai tā dibināšanas valstī, bet arī Latvijā. Kādā nolūkā ārvalsts komersants saņem PVN reģistrācijas numuru Latvijā? Un kā tas ietekmē pakalpojuma sniedzējus Latvijā? Par to sīkāk – šajā rakstā.
Finanšu ministrija ir ierosinājusi veikt vairākas PVN likuma izmaiņas, kas stātos spēkā no 2024. gada. Grozījumu projekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu PVN regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Lai grozījumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimai otrajā lasījumā. Šajā rakstā – par sagatavotajiem PVN likuma grozījumiem.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
Finanšu ministrija ierosinājusi veikt dažādas izmaiņas nodokļu tiesību aktos no 2024. gada. Šajā rakstā par sagatavotajiem UIN likuma un PVN likuma grozījumiem saistībā ar reprezentatīvu automobili.
Šā gada septembrī ES PVN komiteja publicēja vadlīnijas, kā vērtēt PVN piemērošanu degvielas karšu darījumiem, kas iepriekš iztirzāta Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmumā C-235/18 Vega International. Šajā lietā EST atzina, ka Austrijas uzņēmuma darījums, kas izpaudās kā degvielas karšu izsniegšana citiem uzņēmumiem degvielas iegādei, par kuru tika izrakstīti rēķini kā par degvielas piegādi, tomēr kvalificējams kā ar PVN neapliekams kredīta piešķiršanas pakalpojums.
Jau ierasti redzēt tādus tirgotāju (arī pakalpojumu sniedzēju) piedāvājumus kā “pērc noteiktu preci, cita dāvanā” vai “katrs pircējs saņems dāvanu”. PVN piemērošanas vajadzībām pārdevēji par dāvanas jēdzienu parasti neuztraucas, kamēr tā nepārsniedz 15 eiro, bet kļūst uzmanīgāki, ja dāvanas ir vērtīgākas. PVN likumā noteiktais mazas vērtības dāvanas ierobežojums attiecas uz vienu cilvēku gada laikā, uzliekot zināmu slogu identificēt dāvanas saņēmēju un veikt šādu uzskaiti. Vienlaikus PVN likumā pie mazas vērtības dāvanas definīcijas ir atruna, ka tā nav piemērojama precēm vai pakalpojumiem, ko nodod bez atlīdzības, ja to izmaksas attiecināmas uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Jāsaka, ka VID savā praksē patiešām nav tendēts tieši un burtiski vērtēt pārdevēja reklāmas saukļus, bet vērtē darījumu pēc tā ekonomiskās būtības. Šajā rakstā – par Eiropas Savienības Tiesas (EST) jaunāko nolēmumu attiecībā uz dāvanas vērtējumu PVN vajadzībām.